Cilvēces vēsture atkal un atkal pierāda, ka tā no savām kļūdām gandrīz nemaz nemācās — īpaši tad, kad runa ir par lieliem, pasauli satricinošiem notikumiem. Pēc Pirmā pasaules kara to dēvēja par “karu, kas izbeigs visus karus”, taču jau nākamās paaudzes laikā tie paši spēki, kas bija iesaistīti pirmajā konfliktā, izraisīja vēl vienu, vēl postošāku karu.

Arī mūsdienās cilvēce šķiet gatava piebērt jaunu kurināmo potenciālu konfliktu liesmām. Mēs atkal redzam, kā cilvēks paceļ varu pār citu cilvēku — ģimenes stājas pret ģimenēm, ciltis pret ciltīm, tautas pret tautām. Lai arī vairums cilvēku ienīst karu, patiesība ir skarba: miers pasaulē ir bijis reti, un cilvēki joprojām nav apjēguši, ka katrs karš būtībā ir bezjēdzīgs un postošs.

Ko man pašam darīt, raugoties nākotnē? Ja neesat drošs, ka Dievs jums ir piedevis jūsu nodarījumus un ka piederat Viņam kā Viņa bērns, tad negaidiet. Tieši tagad jūs varat uzticēt savu dzīvi Jēzum Kristum. Lūdziet Dievu, lai Viņš Jēzus upura dēļ — Viņa nāves pie krusta — piedod jūsu grēkus un pieņem jūs savā žēlastībā.

“Es nākšu drīz. Āmen.”
Patiesi — nāc, Kungs Jēzu drīz!