LEKCIJA — DIEVA TAUTA ĒĢIPTĒ. GARS MIESAS VERDZĪBĀ Turpinot lekciju ciklu “Ievads Vecajā Derībā”, nonākam pie Otrās Mozus grāmatas jeb “Izceļošanas grāmatas”. Senākās šīs grāmatas zināmās rokrakstu kopijas atrastas Kumranas alās pie Nāves jūras; tās datētas ar laiku no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē. un ietver piecpadsmit pilnīgus vai fragmentārus tīstokļus.
Nosaukums “Izceļošana” krievu valodā ir burtisks Septuagintas – Bībeles grieķu tulkojuma – atveidojums, kur grāmata dēvēta par Exodus. Saskaņā ar tradīciju Jeruzālemes rakstu mācītāji 3. gadsimtā p.m.ē. centās katras grāmatas būtību ietvert tās nosaukumā. Savukārt senebreju tradīcijā Otrā Mozus grāmata saucas Šemot – “Vārdi”, jo masoreti Toras grāmatām piešķīra nosaukumus pēc to pirmajiem vārdiem: “Šie ir ... vārdi” – Ve-ēle šemot.
Pirmās Mozus grāmatas sākumā gaisma minēta piecas reizes. Vienā no senajiem midrašiem šo atkārtojumu skaidro kā norādi uz piecām Mozus grāmatām. Ja frāzi “Lai top gaisma!” uztver kā Pirmās Mozus grāmatas moto, kas apzīmē pasaules pirmo apgaismojumu, tad vārdi “Un tapa gaisma” vistrāpīgāk raksturo Otrās Mozus grāmatas saturu. Tajā aprakstīts, kā Dieva bauslību gaisma sāk atklāties veselas tautas — Israēla — dzīvē, lai caur to Dieva atziņa sasniegtu visu cilvēci.
Tāpat šajā grāmatā stāstīts, kā Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācēji tiek izvesti no Ēģiptes verdzības brīvībā — no tumsas gaismā, lai saņemtu bauslību un kļūtu par tautu, kas nes Dieva gaismu tālāk.
Apraksts:
LEKCIJA — DIEVA TAUTA ĒĢIPTĒ. GARS MIESAS VERDZĪBĀ
Turpinot lekciju ciklu “Ievads Vecajā Derībā”, nonākam pie Otrās Mozus grāmatas jeb “Izceļošanas grāmatas”. Senākās šīs grāmatas zināmās rokrakstu kopijas atrastas Kumranas alās pie Nāves jūras; tās datētas ar laiku no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē. un ietver piecpadsmit pilnīgus vai fragmentārus tīstokļus.
Nosaukums “Izceļošana” krievu valodā ir burtisks Septuagintas – Bībeles grieķu tulkojuma – atveidojums, kur grāmata dēvēta par Exodus. Saskaņā ar tradīciju Jeruzālemes rakstu mācītāji 3. gadsimtā p.m.ē. centās katras grāmatas būtību ietvert tās nosaukumā. Savukārt senebreju tradīcijā Otrā Mozus grāmata saucas Šemot – “Vārdi”, jo masoreti Toras grāmatām piešķīra nosaukumus pēc to pirmajiem vārdiem: “Šie ir ... vārdi” – Ve-ēle šemot.
Pirmās Mozus grāmatas sākumā gaisma minēta piecas reizes. Vienā no senajiem midrašiem šo atkārtojumu skaidro kā norādi uz piecām Mozus grāmatām. Ja frāzi “Lai top gaisma!” uztver kā Pirmās Mozus grāmatas moto, kas apzīmē pasaules pirmo apgaismojumu, tad vārdi “Un tapa gaisma” vistrāpīgāk raksturo Otrās Mozus grāmatas saturu. Tajā aprakstīts, kā Dieva bauslību gaisma sāk atklāties veselas tautas — Israēla — dzīvē, lai caur to Dieva atziņa sasniegtu visu cilvēci.
Tāpat šajā grāmatā stāstīts, kā Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba pēcnācēji tiek izvesti no Ēģiptes verdzības brīvībā — no tumsas gaismā, lai saņemtu bauslību un kļūtu par tautu, kas nes Dieva gaismu tālāk.